Iznoma debesis

Skaļupēs zem rehabilitācijas centra plešas vesela pilsētiņa. Tikai 90. gados šai vietai tika noņemts slepenības zīmogs. Tomēr pazemes bunkuros vēl joprojām gribas runāt pieklusinātā balsī, jo laiks šeit ir apstājies... “1968. gadā Centrālā Komiteja pieņēma lēmumu par bunkura celšanu. Tas bija paredzēts 250 valstsvīriem kara vai ķīmiskā uzbrukuma gadījumā. Bunkuru cēla 10 gadus, un zinātāji pateiks, ka tas visādā ziņā pārsit Hitlera Vilku midzeni vai Mao Dzeduna bunkuru,” stāsta gide Margarita Plūksna.

Bunkura kopējā platība – 2000 m2. No griestiem līdz svaigam gaisam ir seši metri – pieci betona un viens metrs zemes. Sienu biezums – 2,5 m. Bunkurā ir 89 istabas, kā arī 10 tehniskās telpas. Pārtikas, ūdens un gaisa rezerves bunkurā dzīvojošajiem pietiktu vismaz trīs mēnešus. Pat ja atomkara gadījumā visi sakari virszemē pārtrūktu, šeit saglabātos kontakts ar lielākajām Latvijas pilsētām. Bunkurā saglabājies arī 1982. gada dators Elektronika (toreiz parastie mirstīgie par tādu vēl vispār neko nebija dzirdējuši). Fenomenāli, bet tas ir līdzvērtīgs mūsdienu datoram.

Katrā ziņā, ja dzīve Padomju Latvijā apstātos atomuzbrukuma dēļ, bunkurā saglabātos viss valsts vadības centrs. “Valstsvīru sievām un bērniem šajā bunkurā vieta gan nebija paredzēta; viņiem bija paredzēts cits bunkurs,” komentē M.Plūksna. Šeit esošās kartes parāda visas katastrofu un karu postījumu iespējas, kā arī evakuācijas ceļus politiskajai elitei.

Izjūtas, kas pārņem bunkura apmeklējuma laikā, nav iespējams izstāstīt – tās jāizbauda pašiem. Lai paspilgtinātu emocijas, iepriekš piesakoties, bunkura virtuvē var nobaudīt padomju laika specifiskos ēdienus. Laika mašīna nav jāizdomā. Izdariet lēcienu pagātnē, apmeklējot Skaļupes!

 

Slepenais bunkurs atrodas Skaļupēs, zem rehabilitācijas centra. Jābrauc caur Līgatni, Kārļu virzienā, pa ceļam sekojot norādēm

Dievu atgriešanās. Pēc ASV militāro iestāžu un slepeno dienestu dokumentiem, kuri ar tiesas lēmumu ir publiskoti, mūsu Zemi kopš 20.gadsimta 40.gadiem apmeklē divas naidīgas citplanētiešu rases. Abas nākot no Retikula Zeta ( Valters Jergs Langbeins ).
Pirmā rase Greys ( turpmāk latviskotā versijā tiks saukta par "Pelēčiem". Red. ) tiek aprakstīta šādi: tās ir maza auguma būtnes ar lielām acīm un pelēku ādas krāsu. Pelēči apgalvo, ka viņu priekšteči pirms 30 000 gadiem esot ieradušies uz Zemes un gēnu eksperimentu ceļā radījušas cilvēku. Tagad viņi esot ieradušies, lai pavērotu, kā viņu eksperiments attīstījies tālāk.
Tāpat mazie pelēkie citplanētieši jau vairākus gadu desmitus ASV valdības pārstāvjiem izsakot brīdinājumus par otro citplanētiešu rasi - „Skandināvu rasi” jeb „Ziemeļu rasi’’. Ziemeļnieki it kā apdraudot Zemi un cilvēci, gatavojās iekarot to. Drīzumā esot gaidāms karš starp abām citplanētiešu rasēm. Tā visticamāk ir dezinformācija no mazo pēleko citplanētiešu puses, lai nomelnotu savus konkurentus.
Otra „Skandināvu rase” jeb „Ziemeļnieku rase” tiek aprakstīta šādi: liela auguma būtnes, ar gaišu ādas krāsu, blondiem matiem. Šie citplanētieši ir samērā līdzīgi cilvēkiem, visvairāk viņi līdzinās skandināviem. Pēc pelēko citplanētiešu apgalvojumiem viņi taisās iekarot Zemi. Taču tā laikam nebūs taisnība. Drīzāk tādi plāni varētu būt pašiem pelēkajiem citplanētiešiem. 
20.gs. 50.gados ar Centrālo izlūkošanas pārvaldi un prezidenta Eizenhauera administrāciju plašā jautājumu lokā sadarbojās ekstrasense Frēnsisa Svāna. Viņas informācija vienmēr bija precīza un pārbaudāma.
Frensisa Svāna apgalvoja, ka vienīgi „Skandināvu” rase patiešām vēlās palīdzēt cilvēcei un ir mērķis izglābt mūsu planētu no kodoliznīcināšanas. Nežēlīgie un cietsirdīgie Pelēču humanoīdi ir pārņēmuši iniciatīvu un nobīdījuši ‘Skandināvus malā. Abām citplanētiešu rasēm ir savi nodomi attiecībā uz mūsu planētu un tajā mītošo cilvēci. Tikai Pelēču nodomi ir nedraudzīgi. 
20.gadsimta 80.gadu beigās kļuva acīmredzams, ka Svānai bijusi taisnība.

Rozvelas gadījums. 1947.gada 1.jūlijā debesīs virs Ņūmeksikas tika novērots NLO. To fiksēja militāristi savos radaru ekrānos Rozvelā, Vaitsendā un Alomogordo. 2.jūlijā objekts atkal parādījās virs Rozvelas. Radaru ekrāni rādīja, ka NLO lidoja ziemeļrietumu virzienā. Militāristus pārņēma satraukums. Kā nekā neidentificētais objekts ( kāda nekaunība! ) lidoja virs slepenas teritorijas - 1945.gada Vaitsendas izmēģinajumu poligonā tika uzspridzināta pirmā atombumba. Militāristus nervozus darīja arī tas, ka kalnu dēļ radarā kontrole bija nepilnīga. Dažos rajonos radaru ekrānos kļuva redzami tikai tie lidojošie objekti, kuri pārvietojas 3000 m augstumā un augstāk. Tāpēc NLO no radaru ekrāniem atkal un atkal pazuda un parādījās citā vietā. Brīžiem tas lidoja zem uztveršanas zonas. 2.jūlijā Stīvs Makenzijs, kas dienēja Rozvelas karabāze, pēc pretgaisa aizsardzības komandas brigādes ģenerāļa Martina Skenlona pavēles pārņēma dienestu Vaitsendas teritorijā. Viņš 24 stundas nosēdēja pie radara ekrāna. Stīvs Makenzijs ar kolēģiem bija pārliecināts, ka debesīs kustas pilnīgi reāls objekts. 
4.jūlijā Rozvelā ieradās pirmā militāristu grupa. Tās dienas vakarā mūķenes Sv.Marijas hospitālī novēroja nezināmu lidojošu objektu. Laikā starp 23.00 un 23.30 spožš, spīdošs objekts "ziemeļos" nokrita no debesīm. Klostera priekšniece Mērija Bernadete un māsa Kestrāno domāja, ka nokritusi lidmašīna un aizlūdza par bojāgājušo cilvēku dvēselēm. Kaprālis E.Pailss arī redzēja dīvaino objektu. Viņš domāja, ka tā bija neparasti spoža komēta. Objekts kustējās šķērsām pāri debesīm un tuvojās zemei. Komētai tāds ātrums bija par lēnu. Objektu ieskāva oranža gaisma. Ap pulksten 23.00 militāristi radaru ekrānos pamanīja dramatiskas pārmaiņas. Neidentificētais lidojošais objekts sāka pulsēt. Tas it kā uztūka, bet tad atkal saruka tikpat liels, cik iepriekš. Pēkšņi objekts pazuda no radaru ekrāna. Tas ļoti satrauca militāristus.
5.jūlija rītā Dr.Karija Holdens no Teksasas Tehnoloģiskās universitātes kopā ar savu grupu kāda rančo teritorijā pie Rozvelas atrada kaut kāda vraka atliekas: "Tas izskatījās kā nokritusi lidmašīna bez spārniem, bet ar ļoti resnu rumpi." Avārijas vietā Dr.Karija Holdens pamanīja trīs nedzīvus ķermeņus. Divi atradās ārpus vraka, viens objekta iekšpusē. To varēja redzēt pa caurumu objektā. 
Tālākais ir skaidrs! Vieta, kur tika atrasts avarējušais NLO, ieradās militāristi un savāca gan vraku, gan humanoīdu mirstīgās atliekas. Notikumiem Rozvelā tika uzlikts slepenības zīmogs. Lai nomierinātu sabiedrību, militāristi apritē palaida dezinformāciju, ka pie Rozvelas patiesībā tika atrasta nokritusi metereoloģiskā zonde.
Ir informācija, ka ne visi citplanētieši bija gājuši bojā Rozvelā avarējot NLO. Viens no ekipāžas locekļiem avārijā izdzīvojis. Amerikāņi citplanētieti nosauca par BĀB. Tā viņu nosauca pēc doktora Vannevera Buša ierosinājuma. BĀB - Bioloģiska Ārpuszemes Būtne. Citplanētieša organismā bija hlorofils; viņš gluži kā augs saules gaismu pārvērta enerģijā. No šī citplanētieša ASV valdība ieguva informāciju, kas ļāva tai nodibināt pastāvīgu kontaktu ar citplanētiešiem.
1951.gada beigās BĀB saslima. Zinātnieki mēģināja citplanētieti izārstēt, bet visi viņu pūliņi bija veltīgi. 1952.gadā citplanētietis nomira.
1952.gada 4. novembrī saskaņā prezidenta H. Trumena slepeno rīkojumu tika izveidota „Nacionālās drošības superslepenā pārvalde”, kuras uzdevums bija nodibināt dialogu ar citplanētiešiem. Tajā pašā laikā pārvaldei bija jānodarbojas ar visu Zemes pārraižu, kas bija saistītas ar citplanētiešiem, radio sakaru pārtveršanu.

1953. gads. 1953. gadā par ASV prezidentu kļuva ģenerālis Dvaits Eizenhauers. Viņš ātri vien iepazinās ar materiāliem par citplanētiešiem un pieņēma lēmumu izveidot no slaveniem zinātniekiem, politiskajiem darbiniekiem un rūpniecības pārstāvjiem sastāvošu grupu, kuru nosauca par Majestic-12. Tajā darbojās arī CIP direktors ( jāsaka, ka dažādos avotos par šo organizāciju minēta pretrunīga informācija - vienā avotā teikts, ka Majestic- 12 tika radīta 1955. gadā, bet citā - 1953. gadā).
Šajā gadā astronomi kosmosā atklāja lielus objektus. Sākumā astronomi tos uzskatīja par asteroīdiem, taču drīz vien kļuva skaidrs, ka dīvainie objekti atrodas ļoti augstā orbītā ap Zemes ekvatoru. Starp šiem objektiem bija objekti, kuri varēja būt tikai kosmosa kuģi.
ASV Drošības padome pieņēma ar prezidentu saskaņotu lēmumu nepieļaut šāda veida informācijas nonākšanu plašsaziņas līdzekļos. Ja gadījumā tas notiek, tad attiecīgajām iestādēm jāizplata dezinformācija. Nacionālā drošības aģentūra kopā ar Centrālās izlūkošanas pārvaldi pieņēma direktīvu, kura paredzēja izvērst darbību esošo tehnisko un analītisko līdzekļu aktivizēšanai projekta „Platons” ietvaros. 
Radio komunikācijas kontroles sistēma „Sigma” atklāja regulāru informācijas apmaiņu starp citplanētiešu kosmosa kuģiem. Ar speciāli izstrādātas programmas, kas balstījās uz loģiskām signālu kombinācijām binārajā kodā, palīdzību izdevās piesaistīt atnācēju uzmanību un vēlāk nodibināt kaut ko līdzīgu informācijas apmaiņai starp orbitālajiem kuģiem un Radiotehniskās izlūkošanas centru.
Tomēr ilgi nebija skaidrības par atnācēju nodomiem.

Kontakts. 1954.gada 20.februāra vakarā prezidenta administrācijas tuvākais personu loks atklāja, ka prezidents Dvaits Eizenhauers ir mistiskā kārtā pazudis un neviens nezina, kur prezidents atrodas. Prezidentu atrada agra rītā Losandželosā. Kas bija noticis? Oficiālais stāsts ir šāds. Prezidentam vakarā iesāpējies zobs, jo bija izkritusi blomba, un viņš steidzami izlidojis uz Losandželosu pie pazīstama stomatologa. Drošības dienests sameklējis stomatologu, kuru varēja atrādīt visur esošajiem reportieriem. Tāda ir Prezidenta administrācijas sagatavotā prezidenta Dvaita Eizenhauera naksnīgā ceļojuma versija.
Patiesībā prezidents ar nelielu padomnieku grupu piezemējās Muroka lidlaukā. Vēlāk šajā vietā izveidoja lielāko gaisa karaspēka bāzi Edwards. Samērā kompetenti avoti apgalvo, ka šīs bāzes apmeklējuma īstais mērķis bija iepriekš sagatavota tikšanās ar citplanētiešiem.
Speciālo pētījumu fonda direktors Džeralds Laits. Viņš bija prezidenta padomnieku grupas sastāvā, kas kopā ar prezidentu Dvaitu Eizenhaueru ieradās gaisa karaspēka bāzē Edwards. Džeralds Laits: „ Es veicu lidojumu uz gaisa karaspēka bāzi grupas sastāvā, kurā ietilpa Frenklins Allens, bijušais prezidenta Trumena finanšu padomnieks Edvīns Noers, divi augsta ranga militāristi un Vatikāna pārstāvis kardināls Džeimss Frēniss Makintairs. Zināms, ka reliģija NLO un atnācējus pieskaita sātana izpausmēm, tomēr prezidents un viņa padomnieki nolēma, ka slepens Vatikāna atbalsts nepieciešamajā brīdī varētu būt noderīgs.
Pēc ilgas pārbaudes un nepieciešamo dokumentu aizpildīšanas mums atļāva ieiet nelielā apsargātā telpā. Visi grupas dalībnieki bija manāmi apjukuši un samulsuši, apzinoties, ka vakardienas fantastika šodien kļūs par objektīvu realitāti. Atvērās sānu durvis, un ienāca prezidents Eizenhauers. Atšķirībā no mums viņš bija koncentrējies un visai enerģisks. Doktoram Noersam bija jāanalizē iespējamās ekonomiskās sekas, ko varētu radīt kontaktēšanās ar citplanētiešiem. Prezidents īsi aprunājās ar kardinālu un atgādināja visiem klātesošajiem par stingru konfidencialitātes ievērošanu pēc atbildīgās misijas beigām. Es domāju, ka šāds padomnieku grupas sastāvs pilnībā atbilda amerikāņu sabiedrības konservatīvajam raksturam 1954.gadā.”
Citi avoti vēsta, ka pēc kontaktēšanās augstākajā līmenī 21.februāri sekoja vēl divas vai trīs tikšanās ar citplanētiešiem. Viena no sekojošajām sarunām piedalījās arī prezidents, bet citās sarunās piedalījās Nacionālās drošības aģentūras pārstāvji un prezidenta Eizenhauera administrācijas pilnvarotās personas. Šajās sarunās ar citplanētiešiem ASV politiskā un militārā elite domāja par savām interesēm, tā nepārstāvēja visu cilvēci. 
Arī bijušais ASV flotes virspavēlnieks Čarlzs Sagss bija viens no tiem, kurš prezidenta grupas sastāvā ieradās gaisa karaspēka bāze Edwards. 1991.gadā notikušajā sanāksmē par NLO problēmām viņš darīja zināmus savus iespaidus par pirmo kontaktu ar atnācējiem: „Man un dažiem bāzes virsniekiem bija jāsatiek citplanētiešu viesi tieši viņu piezemēšanās vietā līdzās administratīvajam korpusam.
Viens no virsniekiem pievērsa uzmanību dīvainam ieapaļam mākonim, kas tuvojās zemei gandrīz vertikāli, šūpojoties kā svārsts. Burtiski pēc minūtes mēs ieraudzījām abpusēji izliektu objektu, kura diametrs bija aptuveni 35 pēdas. Uz tā matētās metāliskās virsmas bez krasām pārejām un konstruktīviem izciļņiem rotaļājās gaismas atspulgi. Objekts pamira 10 pēdu augstumā, un no tā izbīdījās trīs teleskopiski balsti. Ar vieglu šņākoņu tas pieskārās zemei. Mēs sajutām, ka gaiss ir piesātināts ar ozonu. Iestājās satraucošs klusums. Pēkšņi, kaut kas noklikšķēja, korpusā parādījās ovāla atvere, caur kuru burtiski „izpeldēja” divas būtnes. Pirmajā acu uzmetienā tās maz atšķīrās no cilvēkiem. Viena no viņiem nokāpa uz zemes 20 pēdu attālumā no objekta, bet otra palika stāvam uz „šķīvīša” malas. Šīs būtnes bija salīdzinoši gara auguma, apmēram astoņas pēdas, slaidas un apbrīnojami līdzīgas viena otrai. Viņu gaišie, gandrīz baltie mati sniedzās apmēram līdz pleciem. Viņiem bija gaiši zilas acis un absolūti bezkrāsaini zobi. Tā būtne, kura stāvēja uz zemes, ar žestu parādīja, ka nevar mums pietuvoties un ka ir nepieciešams ievērot distanci. Izpildot šo noteikumu, mēs devāmies uz ēkas pusi. Interesanti, ka tad, kad atnācēji katrā solī lika kāju pie zemes, tā it kā uz gaisa spilvena palēca uz priekšu. 
Nebija saprotams, vai viņu apavu biezās zoles pieskārās zemei vai nē.”
Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Viljams Kolbijs apgalvo, ka pirmajā tikšanas reizē ar citplanētiešiem nav izdevies nonākt pie vienošanās, kas apmierinātu prezidentu un viņa administrāciju. Tādu pašu secinājumu izdarīja arī prezidenta padomnieki.
Citplanētiešu rases ( "Skandināvu” ) pārstāvis izvirzija virkni noteikumu, kas bija absolūti neizpildāmi. Vismaz tolaik valdošajā militāri politiskajā situācijā šis prasības šķita neizpildāmas. Atnācējs savas rases vārdā, kas bija ieradusies no citas saules sistēmas, ultimāta veidā pieprasīja, lai ASV valdība nenodibina kontaktus ar citu rasi, kuru sauc par Pelēčiem ( Greys ), apsolot, ka vienošanās gadījumā palīdzēs Zemes iedzīvotājiem atbrīvoties no šīs nežēlīgās okupantu rases. Vēl atnācējs paziņoja, ka vēlās celt Zemes iedzīvotāju garīgo un intelektuālo līmeni. 
ASV prezidents Dvaits Eizenhauers pajautāja, vai citpalanētieši gatavi amerikāņu rīcībā nodot jaunas tehnoloģijas. Atbilde bija noliedzoša. Citus jautājumus prezidents un viņa administrācija nevēlējās apspriest.
Atnācējs pieprasīja, lai tiktu pārtraukta tālāka visu veidu ieroču attīstīšana. Šī prasība ASV valdības pārstāvjiem bija pilnīgi nepieņemama. Sarunas ar „Skandināvu’’ paveida citplanētiešiem beidzās bez rezultātiem. Nekāda vienošanās netika noslēgta.
Pēc pārrunām prezidenta komandas dalībnieku vidū izraisījās domstarpības par to, ka nekas netika darīts, lai panāktu kompromisu.

Vienošanās. Centrālās izlūkošanas pārstāvis Klusā okeāna flotē Viljams Kūpers precizēja, ka pēc neveiksmīgajām februāra pārrunām, tika organizētas divas tikšanās ar citām citplanētiešu rasēm, tajā skaitā arī ar Pelēčiem.
Tikšanās ar Pelēču pārstāvjiem notika 1954.gadā ASV gaisa militāro spēku bāze Holloman Ņūmeksikā.
Pelēči amerikāniem izstāstīja savas rases, kas dzīvo uz vienas no Oriona zvaigznāja planētām, vēsturi ( vai viņiem ērtu leģendu ). Viņu rasei draudot izmiršana, jo apstākļi uz viņu planētas esot mainījušies un viņi esot spiesti meklēt iespēju saglabāt savu rasi.
Vienošanās ar Pelēčiem tika panākta 1954.gadā. Šī vienošanās saturēja šādus noteikumus ( pēc V.Kūpera sniegtās informācijas ):
1. Atnācēji neiejauksies Zemes iedzīvotāju lietās;
2. Zemes iedzīvotāji ( ASV valdība ) turēs slepenībā citplanētiešu klātbūtni uz mūsu planētas;
3. Citplanētieši palīdzēs mums ( lasi - amerikāņiem ) tehnoloģiskajā attīstībā;
4. Šī palīdzība attieksies tikai uz amerikāņu nāciju;
5. Viņiem ir atļauts nolaupīt zināmu skaitu cilvēku, lai veiktu savus ģenētiskos pētījumus it kā ar mērķi kontrolēt cilvēku rases attīstību;
6. Viņi apņemas atdot nolaupītos cilvēkus ar noteikumu, ka šie cilvēki neatcerēsies neko par viņu nolaupīšanu.

Šajā līgumā atsevišķi ticis fiksēts viens noteikums: visiem nolaupītajiem cilvēkiem jāpaliek dzīviem, pēc apskates jāatgriežas tur, no kurienes paņemti ( šis punkts tika un tiek pārkāpts ). Citplanētieši vēl apņēmušies arī iesniegt valdībai to cilvēku sarakstu, kas tiks ņemti apskatei.
1971.gadā tajā pašā bāzē Holloman notika kārtējā tikšanās ar Pelēčiem. Pēc Centrālās izlūkošanas pārvaldes pasūtījuma Roberts Emenegžers un Alans Sandlers šo tikšanos filmēja.
Tāpat šo pārrunu laikā tika panākta vienošanās par pazemes bāzu būvniecību citplanētiešu vajadzībām un par šo bāzu kopīgu izmantošanu.
Kalnu inženieris un ģeologs Fils Šneiders strādājis slepenajā pazemes bāzu būvniecības jomā. Viņš apgalvoja: „1954.gadā Eizenhauera administrācija, apejot konstitūciju, noslēdza vienošanos ar atnācējiem no kosmosa, kuri apmetušies uz Zemes. Tolaik to sauca par vienošanos „1954 Greada”. 
Pamatojoties uz šo Nacionālās drošības aģentūras vienošanos, tika izstrādāti esošo pazemes daudzstāvu bāzu modernizācijas un jaunu bāzu izveidošanas projekti atsevišķam vai ar citplanētiešiem kopīgām darbam. Lielākajā daļā gadījumu mums bija darīšana ar Pelēču rasi vai tās paveidiem.”
Slavenākā no šim bāzēm ir bāze Nevadā, „S- 4” rajonā, kas atrodas tikai 7 km attālumā no bāzes „51”. Visiem rajoniem, kuri tika nodoti citplanētiešu rīcībā, bija jābūt ASV Militārās jūras ministrijas pārraudzībā un un vadībā.
Teorētiskās fizikas informātikas doktors, Nacionālās drošības darbinieks, prezidenta Bila Klintona bijušais padomnieks ar NLO saistīto programmu jautājumos Maikls Volfs atzīst: „Eizenhauera vienošanās ar ārpuszemes rasi nekad nav ratificēta, ka to pieprasa konstitūcija.”
Daudzi pārrunu dalībnieki tagad atzīst, ka visas vienošanās vienmēr bijis piespiedu elements no citplanētiešu puses. Tajā laikā visi bija piekrituši, ka ASV nespēj viņus apturēt. Viņi [ Pelēči ] ir pārāk attīstīti un spēj iznīcināt ne tikai amerikāņus, bet gandrīz visu cilvēci, izņemot, tos, kurus viņi atstātu kā bioloģisko materiālu( saviem eksperimentiem? ).
Filips Korso savos memuāros raksta: „Būtībā mēs padevāmies visagresīvākajai citplanētiešu rasei. Viņi diktēja mums savus noteikumus, jau iepriekš zinot, ka mēs baidāmies no jebkādas mūsu vienošanās publiskošanas.”

Citplanētiešu tehnoloģijas. Sākumā sadarbība starp citplanētiešiem un ASV prezidentu noritēja veiksmīgi. Tika uzceltas slepenas pazemes bāzes. Amerikas rūpniecība sāka apgūt jaunās tehnoloģijas, bet citplanētieši veica savus medicīniskos pētījumus un eksperimentēja ar cilvēkiem.
Tika izstrādāti divi slepeni projekti, kurus apstiprināja ASV prezidents. Projekta Redlight ietvaros notika amerikāņu lidotāju eksperimentālie lidojumi ar citplanētiešu lidaparātiem ( NLO?! ). Otrs slepenais projekts Snowberry tika izstrādāts pirmā piesegšanai. Pēc parastām Zemes tehnoloģijām tika konstruēti lidaparāti, kas līdzinājās citplanētiešu lidaparātiem. Šo aparātu lidojumi tika demonstrēti žurnālistiem.

Nepatīkamās sekas. Jau 1955.gadā kļuva skaidrs, ka citplanētieši Eizenhaueru piemānījuši un pārkāpuši vienošanos. Tādēļ 1955.gadā tika izveidota speciāla grupa Majestic-12 ( citur teikts, ka šī grupa tika izveidota jau 1953. gadā), kuras uzdevums bija koordinēt visas ar citplanētiešiem saistītās akcijas. Šajā grupā ietilpa augsta ranga ierēdņi un pat Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors. Tika konstatēts, ka citplanētieši nolaupa milzīgu skaitu cilvēku, un ne tikai ASV.
Nav zināms, cik no citplanētiešu nolaupītājiem cilvēkiem pazūd bez vēsts. Konstatēts, ka simtiem tūkstošiem cilvēku tiek nolaupīti Amerikā, Eiropā un Āzijā. 
Visā ASV teritorija policija atrada dīvainā veidā sakropļotu cilvēku un dzīvnieku līķus, kuriem bija izņemti iekšējie sekrēcijas dziedzeri. Dabiski, ka attiecīgās ASV iestādes asi reaģēja, bet pelēkie citplanētieši kā atbildi uz visiem pārmetumiem paziņojuši, ka viņu ģenētiskā struktūra ir sagrauta un rase atrodas uz izmiršanas robežas. Iekšējie sekrēcijas dziedzeri esot nepieciešami viņu gēnu inženieriem. 
20.gadsimta 70.gadu sākumā „Skandināvu” paveida citplanētieši pakāpeniski pazuda no Centrālās izlūkošanas pārvaldes un citu valstu kontaktētāju ziņojumiem. Savukārt bija vērojama pelēko citplanētiešu( Pelēču ) aktivitātes palielināšanās. Okeānos un jūrās un planētas kalnu masīvos tika atklātas lielas citplanētiešu bāzes. Tas bija izveidotas bez kādas valdības ziņas.
Bija vērojama NLO aktivitātes palielināšanās virs Mēness virsmas. Lielā skaitā NLO tika novēroti kosmiskajā telpā līdz pat Jupitera un Saturna orbītai.
Daudzos planētas rajonos NLO parādījās biežāk kā reisa lidmašīnas. Ar katru gadu pieauga cilvēku nolaupīšana un dzīvnieku masveida vivisekcija.

Draudi no svešas varas? Par šiem draudiem runāja ASV ģenerālis Duglass Makarturs. Ģenerālis ASV armijas štābu sanāksmē 1955.gadā, nepieminot nekādas vienošanās, paziņoja: „Pasaules nācijām būs jāapvienojas, jo nākamais karš būs starpplanētu karš. Zemes nācijām tuvākajā nākotnē būs jāveido vienota fronte pret agresīvo citplanētiešu rasu masu iebrukumu.”
To, ka situācija ir izgājusi no kontroles, apliecina bruņotais konflikts ar citplanētiešiem kopīgajā pazemes bāzē S-4 Nevadas pavalstī ( pagaidām neko vairāk par šo incidentu nezinu. Cerams, ka ar laiku būs pieejama detalizētāka informācija par šo gadījumu ).
Amerikāņu zinātniekiem, kuri strādāja ar citplanētiešiem, drīz vien radās aizdomas, ka eksperimentu mērķis ir radīt hibrīdu rasi, kurai jākļūst par Zemes valdnieci. Tika dota pavēle atbrīvot lielu citplanētiešu nolaupīto cilvēku grupu. Bāzē „S-4” izraisījās bruņota sadursme starp citplanētiešiem un bāzes apsardzi un specvienību. Amerikāņu ieroči, pat paši modernākie amerikānu ieroči izrādījās bezspēcīgi pret citplanētiešu ieročiem. Sadursmē gāja bojā ap 60 cilvēku.
ASV prezidenta R.Reigana laikā arvien atklātāk sāka runāt par iespējamo konfrontāciju ar citplanētiešu civilizāciju. 1988.gada maijā Reigans tikšanās reizē Nacionālā Stratēģijas foruma laikā Čikāgā uzdeva jautājumu:
„Kas gan notiktu, ja mēs visi te uz Zemes uzzinātu, ka pastāv draudi no ārienes - no kādas varas Visumā, no citas planētas?”
Vai Reigans bija informēts par Eizenhauera administrācijas 1954.gadā noslēgto separāto vienošanos ar pelēkajiem citplanētiešiem? Varbūt. 
Atgādinājumam - no senseniem, svētiem nostāstiem ir zināms, ka aizlaiku dievi ar brutālu spēku izmantojuši modernus ieročus, inscenējuši baismīgas masu iznīcināšanas, kad bija neapmierināti ar savu eksperimentu rezultātiem ( skatīt eseju „Dievu kari” ). Tikai tad, ja mēs zinām savu - cilvēces izcelšanās vēsturi, mums ir izredzes uz nākotni.



Patiesības stunda. Patiesībai ir tā nepatīkamā īpašība parādīties atklātībā par spīti visiem mēģinājumiem to noslēpt. Daudzi slepeni dokumenti, kas ir saistīti ar NLO un citplanētiešiem, ar tiesas lēmumu tiek publiskoti. Un pēc vairāk nekā pusgadsimta ne vien amerikāņu sabiedrība, bet arī visa pasaule uzzina, to ko pasaules varenākā valsts ir slēpusi. Kas zina, mēs pavisam drīz uzzināsim vēl vairāk par Nacionālās drošības aģentūras un Centrālas izlūkošanas pārvaldes noslēpumiem un darījumiem ar ārpuszemes civilizāciju. 
Valters Jergs Langbeins kopš 20.gadsimta 80.gadu vidus nodarbojās ar šo slepeno dokumentu par NLO pētījumiem. Krietni tālāk par viņu šai ziņā ir ticis NLO pētnieks un rakstnieks Roberts Džirards. 
Viljams Kūpers visus faktus par slepeno vienošanos ar citplanētiešiem apkopojis ziņojumā „Slepenā valdība”. Šis pētnieks gāja bojā 2001. gada 5. novembra naktī, kad viņa īpašumu ielenca policija. Ufologs brīdināja policistus, ka šaus, ja viņi pārkāps viņa īpašuma robežas. Atskanēja vairāki šāvieni; Viljams Kūpers izšāva divas reizes un tūlīt pat tika nošauts. Zīmīgi, ka viena no savām pēdējām preses konferencēm pētnieks teicis: „Ja mani aiztiks, tad katrs, kurš ir dzirdējis manu runu, sapratīs, ka viss manis stāstītais ir patiesība....” Šī traģiskā incidenta apstākļi ir visai neskaidri. Oficiālais protokolā norādītais iemesls bija vietējo iedzīvotāju sūdzības par to, ka Viljams Kūpers ar šaujamieroci biedējot apkārtējos cilvēkus. Diez vai tas atbilst patiesībai.
1995.gadā Amerikas televīzijā un presē uzstājās astronauts Gordons Kūpers: „Vienam no maniem draugiem piedāvāja ārkārtīgi slepenu darbu slēgtā slepenā bāzē, kuras atrašanās vietu nevēlos izpaust. Tur viņš priekš citplanētiešiem, kam saskaņā ar valdības lēmumu bija atļauts dzīvot uz Zemes, sastādīja viltotus dokumentus. Pēc viņa vārdiem, citplanētieši jau sen esot atstājuši savu planētu, jo tā esot kļuvusi apdzīvošanai nepiemērota.
Es lieliski saprotu, ka pēc šī paziņojuma mani var ievietot trakonamā, tomēr viss, ko saku, ir tīra patiesība. Mans draugs apgalvo, ka citplanētieši ar Amerikas valdību norēķinās, piegādājot tīru platīnu, kura tiem ir ļoti daudz. Spriežot pēc visa valdība slēpj savus kontaktus ar atnācējiem no kosmosa, jo baidās, ka izcelsies panika. Bet man šķiet, ka tagad pienācis laiks, kad cilvēkiem ir jāzina patiesība!”
Viena tāda patiesības stunda bija 2004.gada 21. - 25.janvārī notikušajā Pasaules ekonomikas foruma slēgtajā sesijā Davosā, Šveicē. Šeit tika apspriesta citplanētiešu klātbūtne uz Zemes.
ASV militāras iestādes un slepenie dienesti baidās no šīs patiesības stundas. Jo, kas gan notiks, ja visi uzzinās, ka pastāv separāta vienošanās ar pelēkajiem citplanētiešiem? 
Skeptiķi teiks, ka tā ir tikai sazvērestību teorija un nekas vairāk. Ka slepenie dokumenti par NLO un citplanētiešiem ir viltojumi. Tomēr, ir viens, bet. Kāda jēga bija tā pulēties, lai fabricētu tūkstošiem lapu ar īstiem valsts aktu zīmogiem, veidlapu galviņām un parakstiem? 
Gribi tici, negribi netici. 
Tikmēr mums neatliek nekas cits, kā gaidīt, kamēr senāts piespiedīs Nacionālo drošības aģentūru un Centrālo izlūkošanas pārvaldi darīt sabiedrībai zināmu visu informāciju, kas ir abu šo ietekmīgo ASV iestāžu rīcībā, par NLO un citplanētiešiem.

Krievijas kompānija „Morinformsistema – Agat” (Моринформсистема – Aгат) sākusi aktīvu jauna spārnoto raķešu kaujas kompleksa, kas apveltīts ar milzīgu postošo spēku, mārketingu, vēsta aģentūra „Reuters”. Šo kaujas iekārtu var paslēpt standarta jūras kravas konteinerā, kas dod jebkuram tirdzniecības kuģim iespēju iznīcināt pat aviācijas bāzes kuģi. Pēc bruņojuma jomas ekspertu domām, sistēmas CLUB-K potenciālie pircēji ir Kremļa sabiedrotie Irāna un Venecuēla. Pastāv bažas, ka šie ar no pavadoņiem vadāmām raķetēm aprīkotie kompleksi, kurus atklāt ir ļoti sarežģīti, var nokļūt teroristisku grupējumu rokās.
„Iekārta CLUB-K piešķir iespējas dot precīzu triecienu no liela attāluma ar parastiem kuģiem, kurus var pārvietot uz jebkuru zemeslodes vietu, nepiesaistot uzmanību,” - uzsvēris žurnāla „Jane’s Defense Weekly” eksperts Roberts Hjūsons (Robert Hewson), kurš pirmais pievērsa uzmanību šīm raķešu iekārtām.
Reklāmas video, kas izvietots jaunā raķešu kompleksa ražotāja, koncerna „Моринформсистема – Aгат” interneta vietnē, rāda iedomātu tropu valsti, kurai no sauszemes, jūras un no gaisa uzbrūk naidīgi noskaņota kaimiņvalsts. Valsts, kas pakļauta uzbrukumam, gatavo atbildi, izvietojot vienu jūras konteineru uz kravas automašīnas, vienu uz dzelzceļa platformas un vienu uz kravas kuģa, rezultātā dodot postošu triecienu pretiniekam, iznīcinot viņa karakuģus, tankus un aerodromus.
„Tā ir pietiekami svaiga ideja – paslēpt raķešu iekārtu kravas konteinerā un nemanot pārvadāt to uz jebkuru vietu, - atzīmējis Hjūsons, kurš ir arī žurnāla „Jane’s Air-launched Weapons” redaktors. – Līdz šim neviens tā nav darījis.” Pēc Hjūsona novērtējuma, vienas iekārtas CLUB-K, kura ietilpst standarta 40 pēdu jūras kravas konteinerā un ir aprīkota ar zemes vai jūras palaišanas četrām spārnotajām raķetēm, cena var būt no 10 līdz 20 miljoniem ASV dolāru. Jāpiebilst, ka reklāmas filmiņā iek demonstrēts, kā parasts jūras kravas konteiners ar iekārtu CLUB-K var tikt apslēpts starp citiem konteineriem uz parasta kuģa. Nepieciešamības gadījumā konteinera jumts paceļas, un četras spārnotās raķetes ir gatavas palaišanai.
Koncerna „Моринформсистема – Aгат” darbinieks, ar kuru aģentūrai „Reuters” izdevās sazināties pa telefonu, tikmēr atsacījās atbildēt uz jautājumiem par CLUB-K. Viņš paziņoja, ka firmai nav oficiāla pārstāvja, savukārt jautājumus nepieciešams iesūtīt rakstveidā, lai ar tiem varētu griezties pie uzņēmuma vadības.
Krievija ir otrs lielākais ieroču eksportētājs pasaulē. 2009. gadā tā pārdeva bruņojumu par 8,5 miljardiem ASV dolāru, tajā skaitā tādām valstīm kā Sīrija, Venecuēla, Alžīra un Ķīna. Krievijas bruņojuma pasūtījumu portfelis tiek vērtēts vairāk nekā 40 miljardu ASV dolāru apmērā.
Tikmēr Krievijas Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centra eksperts Mihails Barabanovs atzīmējis, ka, viņaprāt, raķešu komplekss CLUB-K pagaidām atrodas izstrādes stadijā. „Par potenciālo klientu var kļūt jebkurš, kam patīk šī ideja, - uzsvēris Barabanovs, piebilstot - ir zināms, ka interesi par kompleksu CLUB-K izrāda Apvienotie Arābu Emirāti.”
Barabanovs tāpat atzīmējis, ka CLUB-K iestrādēs tiek izmantotas kompānijas „Novators” raķetes, kuras tiek uzskatītas par vienām no labākajām pasaulē. „Novators” ir attiecīgajās aprindās labi zināms Krievijas uzņēmums, kas nodarbojas ar pretzemūdeņu raķešu, klases „zeme-gaiss” raķešu, kā arī raķešu, kas palaižamas no zemūdenēm, ražošanu.
Vairāk informācijas: https://www.concern-agat.ru un https://svpressa.ru/society/article/25728/

https://www.youtube.com/watch?v=zIgvGpH2smY&feature=player_embedded 

«Sapņu zeme» – tā žurnālisti dēvē «Zonu-51» – superslepenu ASV gaisa spēku bāzi, kas atrodas izžuvušajā Gruma ezerā, simts kilometru attālumā uz ziemeļiem no Lasvegasas Nevadā. Ufologi uzskata, ka šeit atrodas arī citplanētiešu lidaparātu bāze.

Plašākai publikai šī teritorija ir slēgta. Pa visu bāzes perimetru ir uzstādīti transparenti ar uzrakstiem: «Šaujam bez brīdinājuma!» Kopš pagājušā gadsimta 50-to gadu sākuma šeit notiek eksperimenti ar visslepenākajiem lidaparātiem, ieskaitot bēdīgi slaveno Pauersa izlūklidmašīnu U-2, ko padomju raķete notrieca pie Sverdlovskas, un slaveno «neredzamo» bumbvedēju «Stels» F-117.

Turklāt šajā vietā notika pazemes atomizmēģinājumi un regulāri tiek veiktas amerikāņu gaisa karaspēka mācības. Valdība tām atvēl naudu no, tā saucamā, «melnā budžeta», kuru projekti ieguvuši nosaukumu «melnie», bet Nevadas slepenās laboratorijas bieži tiek sauktas par «melno pasauli». Tomēr visslepenākos un «vismelnākos» projektus izstrādā «Zonā-51».

 

Slepenā inženiera atklāšanās 

Amerikāņu inženieris, fizikas un elektronikas maģistrs Roberts (Bobs) Skots Lazars jau pusotru gadu desmitu sabiedrību satriec ar informāciju par savu piedalīšanos lidojošo šķīvīšu iekārtu pētīšanā, kas notika «Zonā-51».

Pirmoreiz televīzijā inženieris parādījās Lasvegasas ziņās ar pseidonīmu Deniss. Šis piesardzības pasākums nebija lieks, jo Lazars saņēma draudus no cilvēkiem, kuri bija informēti, ka viņam ir vēlme nodot atklātībā slepenus materiālus. Inženieri šie draudi aizkaitināja, un viņš devās uz televīziju. Pirmajā reizē viņš aprobežojās ar paziņojumu par savu darbību superslepenā ASV valdības programmā, kas saistīta ar starpplanētu kosmisko kuģu konstrukcijas pētīšanu. Pēc pusgada Bobs Lazars uzstājās jau ar savu īsto vārdu, televīzijas skatītājus pārsteigdams ar neticamiem atklājumiem.

 

Angāros atrodas vismaz deviņi NLO 

No inženiera vārdiem izrietēja, ka kopš 1988. gada, kad viņš pameta slaveno Losalamosu (vieta, kur tika radīta pasaulē pirmā atombumba), viņš palicis bez darba. Tad Lazars dažādām organizācijām aizsūtīja pieredzējuša fiziķa pakalpojumu piedāvājumu. Viena no vēstulēm tika adresēta «amerikāņu ūdeņraža bumbas tēvam» Edvardam Telleram, kurš, lai cik tas dīvaini nebūtu, pieņēma Lazara piedāvājumu. Tā rezultātā 1988. gada decembrī inženieris nokļuva rajonā ar indeksu «S-4», kas atrodas līdzās «Zonai-51».

Satiktie cilvēki Lazaram iedeva tekstu, kurā ir apgalvots, ka Ārpuszemes civilizācijas uz Zemes atrodas nepārtraukti. Turklāt tās iejaucas Zemes iedzīvotāju lietās, un arī šobrīd viens no kuģiem atrodas angārā, kas izvietots kara objektā «S-4». Tālākajā darbībā Lazars ir atradis deviņus lidojošos šķīvjus, kas stāv angāros un ir domāti «zemiešu» inženieru sastāva, kurā ir 22 cilvēki, izpētei. Katrs strādājis savā specializācijā, Bobs Lazars ir nodarbojies ar dzinēju izpēti. Pēc viņa vārdiem, tikai viens no deviņiem NLO, kas atrodas angāros, periodiski ir veicis demonstratīvus lidojumus. Lazars šo aparātu sauc par «sporta modeli». Tieši par šo paraugu inženieris savās daudzajās intervijās stāsta viskonkrētāk.

 

Nebaidās no represijām 

Masu medijos ir minēts, ka eksistē specdienesti, kuri apzināti izpauž nepatiesu informāciju par NLO, lai īstie notikumi paliktu nepieejami plašākai sabiedrībai.

Vai Lazars nebaidās, ka viņa atklātībai var pienākt gals? Inženieris žurnālistiem atbild, ka ir nodrošinājis sevi pret visām specdienestu represijām, neskatoties uz to, ka popularizē visus savā rīcībā esošos noslēpumus. Specdienesti, ja tos satrauc Lazara «propagandas» darbība, nokļūst sarežģītā stāvoklī: izrēķināšanās ar inženieri apliecinātu, ka viņa atklājumi ir patiesi, bet ignorēšana vestu uz domām par ASV valdības nelabvēlīgo ietekmi – tiek slēpti fakti, ka uz mūsu planētas atrodas Ārpuszemes civilizācijas.

 

Lazara paziņojums un Marjalahti meteorīts 

Kā iepriekš minēts, inženieris it kā nodarbojies ar lidojošo šķīvīšu dzinēju iekārtām. Pēc viņa apraksta, tas ietver sevī pussfērisku gravitācijas enerģijas avotu (reaktoru), kurš ir basketbola bumbas lielumā, ar trijiem «gravitācijas pastiprinātājiem», kas izvietoti zem aparāta apakšdaļas. Pēc Lazara vārdiem, «reaktors ar ķīmijas elementa, kura atoma numurs ir 115 un kurš veicina vielas un antivielas reakciju, rada gravitācijas viļņus un elektrisko enerģiju». Tieši tas, ka Lazars piemin elementu 115, «pareizajiem» zinātniekiem liek viņa stāstu pielīdzināt absurdam. Taču vēl 20. gadsimta otrajā pusē pasaulē pazīstamais padomju fiziķis akadēmiķis G. Flerovs rakstīja: «Teorija saka priekšā, ka virselementiem ar atomu numuriem zonā 112 – 120 kodoli ir daudz noturīgāki. Marjalahti meteorītā, kas tika atrasts Ladogas ezera krastā, Dubnas Apvienotā atomu pētījumu institūta speciālisti fiksēja, ka tajā ir atomi, kuru numurs pārsniedz 110. Zinātniekiem ir jāatkārto tikai tas, ko spējusi izdarīt daba.» Bet, iespējams, ka «citi» to ir «atkārtojuši» jau krietni sen.

...

Tuvākajos gados Saule var sagādāt Zemes iemītniekiem nepatīkamu pārsteigumu, brīdinājuši zinātnieki. Pašlaik spīdeklis, kurš regulāri „iziet” caur 11 gadus ilgiem attīstības cikliem, pakāpeniski palielina aktivitāti, kura augstākos rādītājus sasniegs 2013. gadā. Nav izslēgts, ka pēc trim gadiem sāksies saules vētra, kuru pavadīs saules vēja ātrgaitas straumes. Tas var radīt nopietnas sekas mūsu civilizācijai. Saules aktivitāte ir spējīga izvest no ierindas elektropārvades līnijas, pavadoņus, navigācijas sistēmas un sakaru aparātus, tajā skaitā Internetu, kā arī finanšu sistēmas.

 

Kaut arī šāda scenārija īstenošanos dzīvē eksperti uzskata par maz ticamu, šonedēļ Vašingtonā notika konsultācijas, kuru gaitā speciālisti no NASA, Nacionālās okeānu un atmosfēras pētījumu pārvaldes, Nacionālā zinātnes fonda un citām organizācijām apsprieda, kā labāk sagatavoties tamlīdzīgai kataklizmai. „Saule mostas no dziļa miega. Dažos tuvākajos gados tiks fiksēta paaugstināta saules aktivitāte. Mūsdienu tehnoloģiska sabiedrība ir kā nekad jūtīga pret saules vētrām. Šo divu apstākļu savienojumu mēs tad arī pārspriedīsim,” – pirms konferences sākuma paziņoja Ričards Fišers, NASA heliofizikas nodaļas vadītājs.



Ja saules vētra notiks, uz tās seku novēršanai nāksies tērēt daudz laika – piemēram, tikai transformatoru nomainīšanai elektropārvades līnijās var būt nepieciešams vesels gads. Vispārējiem elektroenerģijas padeves traucējumiem vai zudumiem savukārt, būs citas nopietnas sekas – tādas kā dzeramā ūdens krājumu izsīkums sūkņu darbības apstāšanās dēļ un vērienīga produktu bojāšanās ledusskapju darba pārstāšanas rezultātā.
Kaut arī saules vētras varbūtību zinātnieki vērtē zemu, tamlīdzīgas kataklizmas jau ir notikušas pagātnē. Pati spēcīgākā no reģistrētajām saules vētrām notika 1859. gadā un ir ieguvusi nosaukumu „Keringtona notikums” – pēc britu astronoma Ričarda Keringtona vārda. Spēcīgā saules uzliesmoja dēļ visā pasaulē bija novērojamas spilgtas ziemeļblāzmas, savukārt Eiropā un ASV tika atzīmēti vispārēji traucējumi telegrāfa darbā.