«Sapņu zeme» – tā žurnālisti dēvē «Zonu-51» – superslepenu ASV gaisa spēku bāzi, kas atrodas izžuvušajā Gruma ezerā, simts kilometru attālumā uz ziemeļiem no Lasvegasas Nevadā. Ufologi uzskata, ka šeit atrodas arī citplanētiešu lidaparātu bāze.
Plašākai publikai šī teritorija ir slēgta. Pa visu bāzes perimetru ir uzstādīti transparenti ar uzrakstiem: «Šaujam bez brīdinājuma!» Kopš pagājušā gadsimta 50-to gadu sākuma šeit notiek eksperimenti ar visslepenākajiem lidaparātiem, ieskaitot bēdīgi slaveno Pauersa izlūklidmašīnu U-2, ko padomju raķete notrieca pie Sverdlovskas, un slaveno «neredzamo» bumbvedēju «Stels» F-117.
Turklāt šajā vietā notika pazemes atomizmēģinājumi un regulāri tiek veiktas amerikāņu gaisa karaspēka mācības. Valdība tām atvēl naudu no, tā saucamā, «melnā budžeta», kuru projekti ieguvuši nosaukumu «melnie», bet Nevadas slepenās laboratorijas bieži tiek sauktas par «melno pasauli». Tomēr visslepenākos un «vismelnākos» projektus izstrādā «Zonā-51».
Slepenā inženiera atklāšanās
Amerikāņu inženieris, fizikas un elektronikas maģistrs Roberts (Bobs) Skots Lazars jau pusotru gadu desmitu sabiedrību satriec ar informāciju par savu piedalīšanos lidojošo šķīvīšu iekārtu pētīšanā, kas notika «Zonā-51».
Pirmoreiz televīzijā inženieris parādījās Lasvegasas ziņās ar pseidonīmu Deniss. Šis piesardzības pasākums nebija lieks, jo Lazars saņēma draudus no cilvēkiem, kuri bija informēti, ka viņam ir vēlme nodot atklātībā slepenus materiālus. Inženieri šie draudi aizkaitināja, un viņš devās uz televīziju. Pirmajā reizē viņš aprobežojās ar paziņojumu par savu darbību superslepenā ASV valdības programmā, kas saistīta ar starpplanētu kosmisko kuģu konstrukcijas pētīšanu. Pēc pusgada Bobs Lazars uzstājās jau ar savu īsto vārdu, televīzijas skatītājus pārsteigdams ar neticamiem atklājumiem.
Angāros atrodas vismaz deviņi NLO
No inženiera vārdiem izrietēja, ka kopš 1988. gada, kad viņš pameta slaveno Losalamosu (vieta, kur tika radīta pasaulē pirmā atombumba), viņš palicis bez darba. Tad Lazars dažādām organizācijām aizsūtīja pieredzējuša fiziķa pakalpojumu piedāvājumu. Viena no vēstulēm tika adresēta «amerikāņu ūdeņraža bumbas tēvam» Edvardam Telleram, kurš, lai cik tas dīvaini nebūtu, pieņēma Lazara piedāvājumu. Tā rezultātā 1988. gada decembrī inženieris nokļuva rajonā ar indeksu «S-4», kas atrodas līdzās «Zonai-51».
Satiktie cilvēki Lazaram iedeva tekstu, kurā ir apgalvots, ka Ārpuszemes civilizācijas uz Zemes atrodas nepārtraukti. Turklāt tās iejaucas Zemes iedzīvotāju lietās, un arī šobrīd viens no kuģiem atrodas angārā, kas izvietots kara objektā «S-4». Tālākajā darbībā Lazars ir atradis deviņus lidojošos šķīvjus, kas stāv angāros un ir domāti «zemiešu» inženieru sastāva, kurā ir 22 cilvēki, izpētei. Katrs strādājis savā specializācijā, Bobs Lazars ir nodarbojies ar dzinēju izpēti. Pēc viņa vārdiem, tikai viens no deviņiem NLO, kas atrodas angāros, periodiski ir veicis demonstratīvus lidojumus. Lazars šo aparātu sauc par «sporta modeli». Tieši par šo paraugu inženieris savās daudzajās intervijās stāsta viskonkrētāk.
Nebaidās no represijām
Masu medijos ir minēts, ka eksistē specdienesti, kuri apzināti izpauž nepatiesu informāciju par NLO, lai īstie notikumi paliktu nepieejami plašākai sabiedrībai.
Vai Lazars nebaidās, ka viņa atklātībai var pienākt gals? Inženieris žurnālistiem atbild, ka ir nodrošinājis sevi pret visām specdienestu represijām, neskatoties uz to, ka popularizē visus savā rīcībā esošos noslēpumus. Specdienesti, ja tos satrauc Lazara «propagandas» darbība, nokļūst sarežģītā stāvoklī: izrēķināšanās ar inženieri apliecinātu, ka viņa atklājumi ir patiesi, bet ignorēšana vestu uz domām par ASV valdības nelabvēlīgo ietekmi – tiek slēpti fakti, ka uz mūsu planētas atrodas Ārpuszemes civilizācijas.
Lazara paziņojums un Marjalahti meteorīts
Kā iepriekš minēts, inženieris it kā nodarbojies ar lidojošo šķīvīšu dzinēju iekārtām. Pēc viņa apraksta, tas ietver sevī pussfērisku gravitācijas enerģijas avotu (reaktoru), kurš ir basketbola bumbas lielumā, ar trijiem «gravitācijas pastiprinātājiem», kas izvietoti zem aparāta apakšdaļas. Pēc Lazara vārdiem, «reaktors ar ķīmijas elementa, kura atoma numurs ir 115 un kurš veicina vielas un antivielas reakciju, rada gravitācijas viļņus un elektrisko enerģiju». Tieši tas, ka Lazars piemin elementu 115, «pareizajiem» zinātniekiem liek viņa stāstu pielīdzināt absurdam. Taču vēl 20. gadsimta otrajā pusē pasaulē pazīstamais padomju fiziķis akadēmiķis G. Flerovs rakstīja: «Teorija saka priekšā, ka virselementiem ar atomu numuriem zonā 112 – 120 kodoli ir daudz noturīgāki. Marjalahti meteorītā, kas tika atrasts Ladogas ezera krastā, Dubnas Apvienotā atomu pētījumu institūta speciālisti fiksēja, ka tajā ir atomi, kuru numurs pārsniedz 110. Zinātniekiem ir jāatkārto tikai tas, ko spējusi izdarīt daba.» Bet, iespējams, ka «citi» to ir «atkārtojuši» jau krietni sen.
Amerikas inženierus apmāca citplanētieši
Pēc Lazara domām, «reaktors ar elementu 115 izstaro gravitācijas viļņus, kuri virzās vertikālā viļņu kustībā, tad tie pagriežas uz leju un nokļūst gravitācijas pastiprinātājos, kur tie fokusējas un nodrošina aparāta pārvietošanos starpplanētu attālumā visīsākajā laikā – tas notiek, pateicoties laiktelpas izmaiņām. Tieši šobrīd teorētiskā fizika visvairāk stāsta par šādu izmaiņu principiālo iespējamību.»
Lai kā arī nebūtu, bet runas par «Kosmosa viesu» līdzās pastāvēšanu apstiprina arvien jaunu tehnoloģiju cirkulēšana Amerikas sabiedrībā. Arvien vairāk tiek runāts par Ārpuszemes tehnoloģiju pielietošanu neredzamās lidmašīnas «Stels» radīšanā. Tāpat ir ar supermašīnu «Aurora», kura it kā trīs stundu laikā ir spējīga sasniegt jebkuru planētas punktu.
Pagājušā gadsimta beigās kāds bijušais «Zonas-51» darbinieks Skots Reins, uzstājoties televīzijā, paziņoja, ka vienā no pazemes angāru bāzēm nepārtraukti uzturas citu civilizāciju būtnes, kuras konsultē inženierus jaunāko tehnoloģiju jautājumos. Dīvainībām, kas risinās virs «Zonas-51», ir jāpievērš uzmanība, jo tieši šajā rajonā visai bieži parādās visdažādākās konfigurācijas lidojošie objekti.
