Skaļupēs zem rehabilitācijas centra plešas vesela pilsētiņa. Tikai 90. gados šai vietai tika noņemts slepenības zīmogs. Tomēr pazemes bunkuros vēl joprojām gribas runāt pieklusinātā balsī, jo laiks šeit ir apstājies... “1968. gadā Centrālā Komiteja pieņēma lēmumu par bunkura celšanu. Tas bija paredzēts 250 valstsvīriem kara vai ķīmiskā uzbrukuma gadījumā. Bunkuru cēla 10 gadus, un zinātāji pateiks, ka tas visādā ziņā pārsit Hitlera Vilku midzeni vai Mao Dzeduna bunkuru,” stāsta gide Margarita Plūksna.
Bunkura kopējā platība – 2000 m2. No griestiem līdz svaigam gaisam ir seši metri – pieci betona un viens metrs zemes. Sienu biezums – 2,5 m. Bunkurā ir 89 istabas, kā arī 10 tehniskās telpas. Pārtikas, ūdens un gaisa rezerves bunkurā dzīvojošajiem pietiktu vismaz trīs mēnešus. Pat ja atomkara gadījumā visi sakari virszemē pārtrūktu, šeit saglabātos kontakts ar lielākajām Latvijas pilsētām. Bunkurā saglabājies arī 1982. gada dators Elektronika (toreiz parastie mirstīgie par tādu vēl vispār neko nebija dzirdējuši). Fenomenāli, bet tas ir līdzvērtīgs mūsdienu datoram.
Katrā ziņā, ja dzīve Padomju Latvijā apstātos atomuzbrukuma dēļ, bunkurā saglabātos viss valsts vadības centrs. “Valstsvīru sievām un bērniem šajā bunkurā vieta gan nebija paredzēta; viņiem bija paredzēts cits bunkurs,” komentē M.Plūksna. Šeit esošās kartes parāda visas katastrofu un karu postījumu iespējas, kā arī evakuācijas ceļus politiskajai elitei.
Izjūtas, kas pārņem bunkura apmeklējuma laikā, nav iespējams izstāstīt – tās jāizbauda pašiem. Lai paspilgtinātu emocijas, iepriekš piesakoties, bunkura virtuvē var nobaudīt padomju laika specifiskos ēdienus. Laika mašīna nav jāizdomā. Izdariet lēcienu pagātnē, apmeklējot Skaļupes!
Slepenais bunkurs atrodas Skaļupēs, zem rehabilitācijas centra. Jābrauc caur Līgatni, Kārļu virzienā, pa ceļam sekojot norādēm
